Dzimtmisas pamatskola,
Dzimtmisa, Iecavas novads,
Latvija, LV-3913

+371 639 46129,
+371 639 46975,
skola@dzimtmisa.lv
 
 

Ieskats skolas vēsturē

MUIŽAS VĒSTURE

Tā 1560. gadā tika uzcelta pirmā Misas muiža ar īpašnieku Lukassu Volfu. Šī muiža atradās pašā Pūtelenes centrā (tagad starp Iecavu un Baldoni, šosejas Rīga - Bauska 35.km), ko vēlāk pārdēvēja par Dzimtmisas muižu.

Precīzu datu par Dzimtmisas muižas kungu mājas celtniecību nav. Tā ir tipiska koka guļbūves celtne ar stāvu, divslīpju kārniņu jumtu, kolonnām, skatu laukumu, dīķi, parku. Tas ir savdabīgs gotisks mezonīns ar diviem simetriskiem dzeguļotiem torņiem un atiku starp tiem. Tādas celtnes Latvijā ir saglabājušās tikai nedaudzas. Dīķis un skatu laukums saglabājies arī šodien. Uz šī laukuma notiek skolas ievērojamākie pasākumi: sacensības, skolas 120-gades svinības u.c.

Dzimtmisas muižas ēka ap 1920. gadu.

 Muižas ēkas parks, dīķis šodien.

Muižas bagātību vērtēja pēc zemnieku daudzuma un apstrādātās zemes platības. Visiem vietējiem zemniekiem vajadzēja iet strādāt pie muižas īpašnieka. Arī nodevas bija jāmaksā. Uz muižu vajadzēja vest sviestu, olas, gaļu, graudus u.c. produktus.  

Kā pēdējie Dzimtmisas muižas īpašnieki ir zināmi barons Reicholds ar sievu un 3 bērniem. Dēls - pazudis bez vēsts, bet meita Marija Reicholde (18.05.1880 - 16.04-1936) precējusies ar poli Koenigstalderu. Dzīvojusi Polijā, kur mirusi, atvesta cinka zārkā un apglabāta Stīveru kapos. Muižā palika dzīvot Marijas meita Benita. Lai saimniekotu muižā, pabeidza vācu lauksaimniecības skolu Igaunijā. Benita lika stādīt savā zemē priedītes, kuras aug vēl šodien. 1939. gadā Benita aizbrauca uz Vāciju.

 

DZIMTMISAS PAMATSKOLAS VĒSTURE

Bauskas rajona Dzimtmisas pamatskolas vēsture aizsākās 1877.g. rudenī. No Dzimtmisas muižas atdalīja 2 ha lielu saimniecību, kur sāka celt vienstāvu koka guļbūvi ar vienu klases telpu, 2 istabām un virtuvi skolotājam. 1877.g. rudenī sāka mācīties pirmie skolēni. Pirmais skolas pārzinis bijis Jēkabsons. Tālāk dzīvojošie skolēni naktīs gulēja turpat klases telpā (43,4m²) uz salmu maisiem, kurus no rīta atkal novāca. Siltu ēdienu skolēni nesaņēma.
 

1914.g. 1.augustā sākās Pirmais pasaules karš. Iedzīvotāji devās bēgļu gaitās. Septembrī skolas apkārtnē apmetās vācu karaspēks. No 1916.g. te valdīja pusbads. No 1914. - 1920.g. skola nedarbojās.

 Skolas 120 gadu jubilejas svinības.

 Muižas ēkas pirmie skolotāji:
Bērziņa (Rūsiņa), skolas direktors Dauksis, skolotāja Pēperniece (Daukse).

 

Pēc Neatkarīgās Latvijas nodibināšanas 1918.g. 18.novembrī tika veikta zemes reforma laukos (1920.g.), tika likvidēta Dzimtmisas muiža. Ēku un zemi ieguva pagasts, kuru izmantoja skolas vajadzībām. 

 

1941.g. jūnijā sākās Otrais pasaules karš. 

1944.g. 25. februārī skolā pēkšņi ieradās vācu armijas daļas, lika atbrīvot 11 istabas, saimniecības telpas armijas vajadzībām. Zirgus izvietoja saimnieku šķūņos. Mācības pārtrauca 1944.g. 5.aprīlī. Pēc tam ieradās vācu sapieru pulks. 17.septembrī skola nokļuva pirmajās frontes līnijās, atradās tikai dažus simtus metru no vāciešu ierakuma. Pēc tam vāciešu vietā ieradās Sarkanā Armija. Tornīšus izmantoja izlūkdienesta vajadzībām. Kara laikā skola bija ļoti bojāta: sašautas sienas, bojāts jumts, izbiruši logi, uz ierakumiem aiznestas durvis, nodegušas saimniecības ēkas.

Šādi skola izskatījās pēc kara.

 Skolas pagalms šodien.

 

Mācības atsākās 1945.g. 10.novembrī.

 

No 1950.g. skolu pārdēvē par Ziemeļu 7-gadīgo skolu, kura nonāk Baldones raj. TIN ziņā.

No 1959.g. skolu nodod Rīgas raj. TIN pakļautībā.

No 1967.g. skola atkal nonāk Bauskas TIN pakļautībā.

No 1986. - 1989.g. skola saucas Ziemeļu nepilnā vidusskola.

No 1989. - 1992.g. skola saucas Ziemeļu 9-gadīgā skola.

No 1997.g. jūnija skola atgūst vēsturisko nosaukumu - Dzimtmisas pamatskola.

1997.g. jūnijā skolā svinēja 120 gadu jubileju.

 

DIREKTORI
1877. - 1878.g. - Jēkabsons
1878. - 1879.g. - Veidholds
1879. - 1880.g. - Jānis Struņķis
1880. - 1896.g. - Jānis Rullis
1896. - 1925.g. - Rūdolfs Birznieks
1925. - 1950.g. - Alfreds Dauksis
1951. - 1957.g. - Lidija Skalbe - Beinardte
1958. - 1968.g. - Leonīds Kanniņš
1968. - 1978.g. - Rita Bērziņa
1979. - 1993.g. - Anna Ruļuka
1993. - 1999.g. - Sarmīte Buks - Vaivade
1999. - 2002.g. - Anna Ruļuka
No 2002. gada - Jana Arāja

 

MĀCĪBU PĀRZIŅI
Anna Dzilna
Dzidra Spradze
1968. - 1987.g. - Laima Leite
1987. - 1988.g. - Lilija Līka
1988. - 1995.g. - Vija Mizaite - Rozentāle
1995.g. - Lolita Krēmere